tralaticius
Latin edit
Alternative forms edit
Etymology edit
From trālātus + -īcius, the first element a variant of trānslātus (“handed down”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /traː.laːˈtiː.ki.us/, [t̪räːɫ̪äːˈt̪iːkiʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tra.laˈti.t͡ʃi.us/, [t̪räläˈt̪iːt͡ʃius]
Adjective edit
trālātīcius (feminine trālātīcia, neuter trālātīcium); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trālātīcius | trālātīcia | trālātīcium | trālātīciī | trālātīciae | trālātīcia | |
| Genitive | trālātīciī | trālātīciae | trālātīciī | trālātīciōrum | trālātīciārum | trālātīciōrum | |
| Dative | trālātīciō | trālātīciō | trālātīciīs | ||||
| Accusative | trālātīcium | trālātīciam | trālātīcium | trālātīciōs | trālātīciās | trālātīcia | |
| Ablative | trālātīciō | trālātīciā | trālātīciō | trālātīciīs | |||
| Vocative | trālātīcie | trālātīcia | trālātīcium | trālātīciī | trālātīciae | trālātīcia | |
Descendants edit
- → Catalan: translatici
- → English: tralatitious, tralaticious, translaticious
- → Italian: tralatizio, traslatizio
References edit
- “tralaticius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tralaticius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.