turbinatus

Latin

Etymology

From turbō (“tornado, whirlwind; spinning top”) (oblique stem turbin-) +‎ -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tur.biˈnaː.tus/, [t̪ʊrbɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tur.biˈna.tus/, [t̪urbiˈnäːt̪us]

Adjective

turbinātus (feminine turbināta, neuter turbinātum); first/second-declension adjective

1. cone-shaped, conical

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	turbinātus	turbināta	turbinātum		turbinātī	turbinātae	turbināta
Genitive	turbinātī	turbinātae	turbinātī		turbinātōrum	turbinātārum	turbinātōrum
Dative	turbinātō		turbinātō		turbinātīs
Accusative	turbinātum	turbinātam	turbinātum		turbinātōs	turbinātās	turbināta
Ablative	turbinātō	turbinātā	turbinātō		turbinātīs
Vocative	turbināte	turbināta	turbinātum		turbinātī	turbinātae	turbināta

References

• “turbinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• turbinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.