venalicius

Latin

Etymology

From vēnālis +‎ -icius.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /u̯eː.naːˈli.ki.us/, [u̯eːnäːˈlʲɪkiʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ve.naˈli.t͡ʃi.us/, [venäˈliːt͡ʃius]

Adjective

vēnālicius (feminine vēnālicia, neuter vēnālicium); first/second-declension adjective

1. for sale

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	vēnālicius	vēnālicia	vēnālicium		vēnāliciī	vēnāliciae	vēnālicia
Genitive	vēnāliciī	vēnāliciae	vēnāliciī		vēnāliciōrum	vēnāliciārum	vēnāliciōrum
Dative	vēnāliciō		vēnāliciō		vēnāliciīs
Accusative	vēnālicium	vēnāliciam	vēnālicium		vēnāliciōs	vēnāliciās	vēnālicia
Ablative	vēnāliciō	vēnāliciā	vēnāliciō		vēnāliciīs
Vocative	vēnālicie	vēnālicia	vēnālicium		vēnāliciī	vēnāliciae	vēnālicia

Related terms

• vēnāliciārius
• vēnus

Noun

vēnālicius m (genitive vēnāliciī or vēnālicī); second declension

1. slave trader

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	vēnālicius	vēnāliciī
Genitive	vēnāliciī vēnālicī1	vēnāliciōrum
Dative	vēnāliciō	vēnāliciīs
Accusative	vēnālicium	vēnāliciōs
Ablative	vēnāliciō	vēnāliciīs
Vocative	vēnālicie	vēnāliciī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

Synonyms

• vēnāliciārius

References

• “venalicius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “venalicius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• venalicius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.