venatilis

Latin

Etymology

From vēna (“a vein, blood vessel”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯eːˈnaː.ti.lis/, [u̯eːˈnäːt̪ɪlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /veˈna.ti.lis/, [veˈnäːt̪ilis]

Adjective

vēnātilis (neuter vēnātile); third-declension two-termination adjective

1. springing from a vein

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	vēnātilis	vēnātile		vēnātilēs	vēnātilia
Genitive	vēnātilis			vēnātilium
Dative	vēnātilī			vēnātilibus
Accusative	vēnātilem	vēnātile		vēnātilēs vēnātilīs	vēnātilia
Ablative	vēnātilī			vēnātilibus
Vocative	vēnātilis	vēnātile		vēnātilēs	vēnātilia

References

• “venatilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• venatilis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• venatilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.