veteramentarius

Latin

Etymology

vetus (“old”) +‎ -āmentum (suffix forming nouns denoting concrete objects) +‎ -ārius (“of or pertaining to”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /u̯e.te.raː.menˈtaː.ri.us/, [u̯ɛt̪ɛräːmɛn̪ˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ve.te.ra.menˈta.ri.us/, [vet̪erämen̪ˈt̪äːrius]

Adjective

veterāmentārius (feminine veterāmentāria, neuter veterāmentārium); first/second-declension adjective

1. of, pertaining to, or concerning old things

   sūtor veterāmentārius

   a mender of old shoes

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	veterāmentārius	veterāmentāria	veterāmentārium		veterāmentāriī	veterāmentāriae	veterāmentāria
Genitive	veterāmentāriī	veterāmentāriae	veterāmentāriī		veterāmentāriōrum	veterāmentāriārum	veterāmentāriōrum
Dative	veterāmentāriō		veterāmentāriō		veterāmentāriīs
Accusative	veterāmentārium	veterāmentāriam	veterāmentārium		veterāmentāriōs	veterāmentāriās	veterāmentāria
Ablative	veterāmentāriō	veterāmentāriā	veterāmentāriō		veterāmentāriīs
Vocative	veterāmentārie	veterāmentāria	veterāmentārium		veterāmentāriī	veterāmentāriae	veterāmentāria

Derived terms

• veterāmentāria n pl (Mediaeval)

Related terms

• veterāmentum (New Latin)

References

• “vĕtĕrāmentārĭus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• vĕtĕrāmentārĭus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 1,668/1.
• “ueterāmentārius” on page 2,050/2 of the Oxford Latin Dictionary (1st ed., 1968–82)