Last modified on 16 March 2014, at 04:45

apstāklis

LatvianEdit

EtymologyEdit

A calque of German Umstand, coined in 1872 by A. Kronvalds from ap- +‎ the stem of the verb stāt (to stop, to stand) (q.v.) +‎ -klis (cf. also apstāt (to encircle, to surround)). The term būšana (being; situation) had been previously used in this sense.[1]

PronunciationEdit

NounEdit

apstāklis m (2nd declension)

  1. circumstance (phenomenon that exists alongside others and is connected to them)
    svarīgi apstākļi — important circumstances
    attaisnojoši apstākļi — attenuating, exculpating circumstances
    noskaidrot dažus apstākļus — to clarify some circumstances
    sastādot skolēna dienas režīmu, jāievēro daudzi apstākļi: skolēna vecums un klase, cik tālu skola,... — (when) determining a schoolchild's daily regime, it is necessary to consider many circumstances: the schoolchild's age and class, how far the school is,...
  2. (usually in the plural) conditions, circumstances, factors (phenomena that affect a given process or the existence of something)
    dabas, meteoroloģiskie apstākļi — natural, meteorological conditions
    vēsturiskie, sociālie apstākļi — historical, social conditions
    vietējie apstākļi — local conditions
    ārkārtēji, labveilīgi apstākļi — extraordinary, favorable circumstances
    apstākļu maiņa — change of circumstances
    uzlabot darba apstākļos — to improve working conditions
    pārbaudīt sanitāros apstākļos — to check the sanitary conditions
    ārstēties mājas apstākļos — to receive treatment at home (lit. in home conditions)
    zināmos apstākļos audzēju vīrusi var izraisīt arī citas slimības — under certain circumstances the tumor viruses can cause also other diseases
    meža apstākļos ābeles ir vai nu lieli krūmi, vai 18-20m augsti koki — under forest conditions apple trees are either large shrubs or 18-20m tall trees
  3. material, living conditions
    labi apstākļi — good (living) conditions
    materiālie apstākļi atļāva normāli dzīvot — the material conditions allowed normal life
  4. (grammar, linguistics) circumstance, (adverbial) complement, adverbial
    vietas apstāklis — (adverbial) complement of place
    lauka apstāklis — (adverbial) complement of time
    veida apstākļa palīgteikumsadverbial clause of manner
    apstākļa vārds — adverb (lit. circumstance word)

DeclensionEdit

Related termsEdit

ReferencesEdit

  1. ^ “apstāklis” in Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (Rīga: AVOTS) ISBN: 9984-700-12-7.