brīve
See also: brīvē
Latvian edit
Etymology edit
From brīvs (“free”) + -e. First attested in the late 18th, early 19th century with the meaning (legally, juridically given) “permission,” “privilege.”[1]
Noun edit
brīve f (4th declension)
- (dated, poetic) freedom, liberty (situation in which there is no subordination, dependence)
- kāds dzejai spēks! / tā sirdī kaislu brīves mīlu dedz, / cauri rīta gaismu redz ― what poetic power! / in this heart burns the passionate love of freedom / as through the night one sees the light of morning
- cīnītājs vēlējas iespējami pilnīgāk izmantot savas brīves dienas ― the fighter wanted to use as fully as possible his days of freedom (from service)
Usage notes edit
The word brīvība is the most frequent term used in the sense “freedom,” “liberty.” Its synonyms brīve, brīvestība, and svabadība, though attested, are clearly dated or old-fashioned.
Declension edit
Declension of brīve (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | brīve | — |
| accusative (akuzatīvs) | brīvi | — |
| genitive (ģenitīvs) | brīves | — |
| dative (datīvs) | brīvei | — |
| instrumental (instrumentālis) | brīvi | — |
| locative (lokatīvs) | brīvē | — |
| vocative (vokatīvs) | brīve | — |
Synonyms edit
- (dated terms) brīvestība, svabadība
- brīvība
- neatkarība
- patstāvība
- vaļa
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “brīvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN