karaspēks
Latvian
Etymology
From kara (“war[gen.]”) + spēks (“force”).
Noun
karaspēks m, 1st declension
- army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
- speciālais karaspēks — special troops, forces
- gaisa, kājnieku, tanku karaspēks — air, infantry, tank troops, forces
- sauszemes, sakaru karaspēks — land, communication troops, forces
- valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks — national air defense troops, forces
- stratēģiskais raķešu karaspēks — strategic missile forces
- karaspēka apakšvienības — troop, military subunits
- klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku — silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible
Declension
declension of karaspēks
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | karaspēks | — |
| accusative (akuzatīvs) | karaspēku | — |
| genitive (ģenitīvs) | karaspēka | — |
| dative (datīvs) | karaspēkam | — |
| instrumental (instrumentālis) | karaspēku | — |
| locative (lokatīvs) | karaspēkā | — |
| vocative (vokatīvs) | karaspēk | — |