muļķība
See also: muļķībā
Latvian edit
Etymology edit
From muļķis (“stupid person”) + -ība.
Noun edit
muļķība f (4th declension)
- (chiefly in the singular) foolishness, folly, stupidity (the quality of one who is stupid, foolish)
- ciest savas muļķības dēļ ― to suffer because of one's foolishness
- parādīt savu muļķību ― to show one's stupidity
- foolishness, folly, stupidity (behavior, action, words that express lack of intelligence)
- izdarīt lielu muļķību ― to do a big stupidity, a stupid thing
- runāt, rakstīt muļķības ― to say, to write stupidities
- Ansim Gulbim likās, ka ir tīrā muļķība rūpēties, lai lasītāju rokās nonāk labas grāmatas ― it seemed to Ansis Gulbim that it is pure folly to work so that good books would come to the readers' hands
- unimportant thing; nonsense, rubbish
- “paņemšu līdzi arī šļirces ar ampulām pret čūsku kodieniem” - “muļķības! vai tad nu tik traki būs!” — “I will also take along syringes and vials against snake bites” - “nonsense! don't be so crazy!”
Declension edit
Declension of muļķība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | muļķība | muļķības |
| accusative (akuzatīvs) | muļķību | muļķības |
| genitive (ģenitīvs) | muļķības | muļķību |
| dative (datīvs) | muļķībai | muļķībām |
| instrumental (instrumentālis) | muļķību | muļķībām |
| locative (lokatīvs) | muļķībā | muļķībās |
| vocative (vokatīvs) | muļķība | muļķības |