pasaka
See also pasakā
Latvian
Etymology
From pa- + the verb sacīt (“to say, to tell”) (in its present tense stem sak-); cf. dialectal saka (“tale, saying”). The original meaning was thus “something to be said, told.” Cognates include Lithuanian pãsaka.[1]
Pronunciation
Noun
pasaka f, 4th declension
- legend, folktale, fairy tale (folkloric narrative, typically including fantastic or magic elements; the corresponding folkloric genre)
- vākt, publicēt tautas pasakas — to collect, to publish folk tales
- latviešu tautas pasakas — Latvian folktales
- pasaku teicējs, stastītājs — storyteller
- pasaku grāmata — book of folktales
- stastīt bērniem pasakas — to tell fairy tales to the children
- dzīvnieku pasakas — animal tales
- K. Skalbes pasakas — K. Skalbe's fairy tales
- (figuratively) uncommonly beautiful, pleasant, good
- kā pasakā — as in a fairy tale (i.e., very good, very beautiful)
- tā nebija platmale, bet pasaka! — that was not a hat, but a fairy tale!
- visiem tas šķita pasaka, nevis kuģis — to all it seemed more like a fairy tale than a ship
- (usually plural) nonsense, fantasy, exaggerations, rumors
- nestāsti nu pasakas! — don't you tell fairy tales!
- tās ir tīrās pasakas — this is pure fantasy
Declension
declension of pasaka
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | pasaka | pasakas |
| accusative (akuzatīvs) | pasaku | pasakas |
| genitive (ģenitīvs) | pasakas | pasaku |
| dative (datīvs) | pasakai | pasakām |
| instrumental (instrumentālis) | pasaku | pasakām |
| locative (lokatīvs) | pasakā | pasakās |
| vocative (vokatīvs) | pasaka | pasakas |
Derived terms
References
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.