pavēlnieks
Latvian edit
Etymology edit
From pavēle (“command, order”) + -nieks.
Pronunciation edit
Noun edit
pavēlnieks m (1st declension, feminine form: pavēlniece)
- (male) master (a man who has power over other(s))
- viņš ir tur kungs un pavēlnieks ― he is in that place lord and master
- viņš jautā tādā tonī, it kā būtu pilnīgs pavēlnieks par manu likteni un dzīvību ― he asks (questions) in such a tone as if he were the complete master of my destiny and life
- pats esi kungs un pavēlnieks savās mājās, neviens tev nesēž uz kakla ― you yourself are lord and master in your own house, nobody sits on your neck
- (military) (male) commander (man who leads a military unit, a military installation, or even one of the armed forces)
- armijas pavēlnieks ― army commander
- flotes pavēlnieks ― fleet commander
- rudenī viņš kļuva par Dienvidurālu kara apgabala pavēlnieku ― in the fall he became the commander of the Southern Ural Military District
Declension edit
Declension of pavēlnieks (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | pavēlnieks | pavēlnieki |
| accusative (akuzatīvs) | pavēlnieku | pavēlniekus |
| genitive (ģenitīvs) | pavēlnieka | pavēlnieku |
| dative (datīvs) | pavēlniekam | pavēlniekiem |
| instrumental (instrumentālis) | pavēlnieku | pavēlniekiem |
| locative (lokatīvs) | pavēlniekā | pavēlniekos |
| vocative (vokatīvs) | pavēlniek | pavēlnieki |