أتت
Arabic edit
Verb edit
Moroccan Arabic edit
Etymology edit
Root |
---|
ء ت ت |
1 term |
From Arabic أَثَّثَ (ʔaṯṯaṯa).
Pronunciation edit
Verb edit
أتت • (ʔattat) II (non-past يأتت (yʔattat))
Conjugation edit
Conjugation of أتت | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular | plural | |||||||
1st person | 2nd person | 3rd person | 1st person | 2nd person | 3rd person | |||
past | m | أتّتت (ʔattatt) | أتّتتي (ʔattatti) | أتّت (ʔattat) | أتّتنا (ʔattatna) | أتّتتوا (ʔattattu) | أتّتوا (ʔattetu) | |
f | أتّتت (ʔattetāt) | |||||||
non-past | m | نأتّت (nʔattat) | تأتّت (tʔattat) | يأتّت (yʔattat) | نأتّتوا (nʔattetu) | تأتّتوا (tʔattetu) | يأتّتوا (yʔattetu) | |
f | تأتّتي (tʔatteti) | تأتّت (tʔattat) | ||||||
imperative | m | أتّت (ʔattat) | أتّتوا (ʔattetu) | |||||
f | أتّتي (ʔatteti) |