تربيب
Arabic
editNoun
editتَرْبِيب • (tarbīb) m
- verbal noun of رَبَّبَ (rabbaba) (form II)
Declension
editDeclension of noun تَرْبِيب (tarbīb)
Singular | basic singular triptote | ||
---|---|---|---|
Indefinite | Definite | Construct | |
Informal | تَرْبِيب tarbīb |
التَّرْبِيب at-tarbīb |
تَرْبِيب tarbīb |
Nominative | تَرْبِيبٌ tarbībun |
التَّرْبِيبُ at-tarbību |
تَرْبِيبُ tarbību |
Accusative | تَرْبِيبًا tarbīban |
التَّرْبِيبَ at-tarbība |
تَرْبِيبَ tarbība |
Genitive | تَرْبِيبٍ tarbībin |
التَّرْبِيبِ at-tarbībi |
تَرْبِيبِ tarbībi |