aestivatio

Latin

Etymology

From aestīvō (“to summer”) +‎ -tiō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ae̯s.tiːˈu̯aː.ti.oː/, [äe̯s̠t̪iːˈu̯äːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /es.tiˈvat.t͡si.o/, [est̪iˈvät̪ː͡s̪io]

Noun

aestīvātiō f (genitive aestīvātiōnis); third declension

1. (New Latin) aestivation

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	aestīvātiō	aestīvātiōnēs
Genitive	aestīvātiōnis	aestīvātiōnum
Dative	aestīvātiōnī	aestīvātiōnibus
Accusative	aestīvātiōnem	aestīvātiōnēs
Ablative	aestīvātiōne	aestīvātiōnibus
Vocative	aestīvātiō	aestīvātiōnēs

Related terms

• aestīvō