cīts

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *keiˀtas. Cognates include Latvian ciets and Lithuanian kietas.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈt͡sʲîːt͡s]
• Hyphenation: cīts

Adjective

cīts (comparative cītuoks, adverb cīši)

1. hard

Declension

Indefinite declension of cīts (type 1 adjective)

	masculine		feminine
	singular	plural	singular	plural
nominative	cīts	cīti	cīta	cītys, cītas1)
genitive	cīta	cītu	cītys, cītas1)	cītu
dative	cītam	cītim	cītai	cītom
accusative	cītu	cītus	cītu	cītys, cītas1)
instrumental	cītu	cītim	cītu	cītom
locative	cītā	cītūs	cītā	cītuos
1) dialectal

Definite declension of cīts (type 1 adjective)

	masculine		feminine
	singular	plural	singular	plural
nominative	cītais, cītīs	cītī	cītuo	cītuos
genitive	cītuo	cītūs	cītuos	cītūs
dative	cītajam	cītajim	cītajai	cītajom
accusative	cītū	cītūs	cītū	cītuos
instrumental	cītū	cītajim	cītū	cītajom
locative	cītajā	cītajūs	cītajā	cītajuos

References

• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 8