celatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of cēlō.
Participle edit
cēlātus (feminine cēlāta, neuter cēlātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cēlātus | cēlāta | cēlātum | cēlātī | cēlātae | cēlāta | |
| Genitive | cēlātī | cēlātae | cēlātī | cēlātōrum | cēlātārum | cēlātōrum | |
| Dative | cēlātō | cēlātō | cēlātīs | ||||
| Accusative | cēlātum | cēlātam | cēlātum | cēlātōs | cēlātās | cēlāta | |
| Ablative | cēlātō | cēlātā | cēlātō | cēlātīs | |||
| Vocative | cēlāte | cēlāta | cēlātum | cēlātī | cēlātae | cēlāta | |
References edit
- “celatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers