cenacularius
Latin edit
Etymology edit
From cēnāculum (“dining hall, garret”) + -arius.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /keː.naː.kuˈlaː.ri.us/, [keːnäːkʊˈɫ̪äːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /t͡ʃe.na.kuˈla.ri.us/, [t͡ʃenäkuˈläːrius]
Adjective edit
cēnāculārius (feminine cēnāculāria, neuter cēnāculārium); first/second-declension adjective
- of or pertaining to garrets
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cēnāculārius | cēnāculāria | cēnāculārium | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria | |
| Genitive | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāriī | cēnāculāriōrum | cēnāculāriārum | cēnāculāriōrum | |
| Dative | cēnāculāriō | cēnāculāriō | cēnāculāriīs | ||||
| Accusative | cēnāculārium | cēnāculāriam | cēnāculārium | cēnāculāriōs | cēnāculāriās | cēnāculāria | |
| Ablative | cēnāculāriō | cēnāculāriā | cēnāculāriō | cēnāculāriīs | |||
| Vocative | cēnāculārie | cēnāculāria | cēnāculārium | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria | |
Noun edit
cēnāculārius m (genitive cēnāculāriī or cēnāculārī); second declension
Declension edit
Second-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | cēnāculārius | cēnāculāriī |
| Genitive | cēnāculāriī cēnāculārī1 |
cēnāculāriōrum |
| Dative | cēnāculāriō | cēnāculāriīs |
| Accusative | cēnāculārium | cēnāculāriōs |
| Ablative | cēnāculāriō | cēnāculāriīs |
| Vocative | cēnāculārie | cēnāculāriī |
1Found in older Latin (until the Augustan Age).
Derived terms edit
References edit
- “cenacularius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cenacularius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.