conmetior

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /konˈmeː.ti.or/, [kɔmˈmeːt̪iɔr]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /konˈmet.t͡si.or/, [konˈmɛt̪ː͡s̪ior]

Verb

conmētior (present infinitive conmētīrī, perfect active conmēnsus sum); fourth conjugation, deponent

1. Alternative form of commētior

Conjugation

Conjugation of conmētior (fourth conjugation, deponent)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	conmētior	conmētīris, conmētīre	conmētītur	conmētīmur	conmētīminī	conmētiuntur
	imperfect	conmētiēbar	conmētiēbāris, conmētiēbāre	conmētiēbātur	conmētiēbāmur	conmētiēbāminī	conmētiēbantur
	future	conmētiar	conmētiēris, conmētiēre	conmētiētur	conmētiēmur	conmētiēminī	conmētientur
	perfect	conmēnsus + present active indicative of sum
	pluperfect	conmēnsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	conmēnsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	conmētiar	conmētiāris, conmētiāre	conmētiātur	conmētiāmur	conmētiāminī	conmētiantur
	imperfect	conmētīrer	conmētīrēris, conmētīrēre	conmētīrētur	conmētīrēmur	conmētīrēminī	conmētīrentur
	perfect	conmēnsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	conmēnsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	conmētīre	—	—	conmētīminī	—
	future	—	conmētītor	conmētītor	—	—	conmētiuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		conmētīrī	conmēnsum esse	conmēnsūrum esse	—	—	—
participles		conmētiēns	conmēnsus	conmēnsūrus	—	—	conmētiendus, conmētiundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		conmētiendī	conmētiendō	conmētiendum	conmētiendō	conmēnsum	conmēnsū