defetigatus
Latin
editEtymology
editPerfect passive participle of dēfetīgō.
Participle
editdēfetīgātus (feminine dēfetīgāta, neuter dēfetīgātum); first/second-declension participle
- Alternative form of dēfatīgātus
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēfetīgātus | dēfetīgāta | dēfetīgātum | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgāta | |
| genitive | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgātī | dēfetīgātōrum | dēfetīgātārum | dēfetīgātōrum | |
| dative | dēfetīgātō | dēfetīgātae | dēfetīgātō | dēfetīgātīs | |||
| accusative | dēfetīgātum | dēfetīgātam | dēfetīgātum | dēfetīgātōs | dēfetīgātās | dēfetīgāta | |
| ablative | dēfetīgātō | dēfetīgātā | dēfetīgātō | dēfetīgātīs | |||
| vocative | dēfetīgāte | dēfetīgāta | dēfetīgātum | dēfetīgātī | dēfetīgātae | dēfetīgāta | |