defetigo

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.feˈtiː.ɡoː/, [d̪eːfɛˈt̪iːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.feˈti.ɡo/, [d̪efeˈt̪iːɡo]

Verb

dēfetīgō (present infinitive dēfetīgāre, perfect active dēfetīgāvī, supine dēfetīgātum); first conjugation

1. Alternative form of dēfatīgō

Conjugation

Conjugation of dēfetīgō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfetīgō	dēfetīgās	dēfetīgat	dēfetīgāmus	dēfetīgātis	dēfetīgant
	imperfect	dēfetīgābam	dēfetīgābās	dēfetīgābat	dēfetīgābāmus	dēfetīgābātis	dēfetīgābant
	future	dēfetīgābō	dēfetīgābis	dēfetīgābit	dēfetīgābimus	dēfetīgābitis	dēfetīgābunt
	perfect	dēfetīgāvī	dēfetīgāvistī	dēfetīgāvit	dēfetīgāvimus	dēfetīgāvistis	dēfetīgāvērunt, dēfetīgāvēre
	pluperfect	dēfetīgāveram	dēfetīgāverās	dēfetīgāverat	dēfetīgāverāmus	dēfetīgāverātis	dēfetīgāverant
	future perfect	dēfetīgāverō	dēfetīgāveris	dēfetīgāverit	dēfetīgāverimus	dēfetīgāveritis	dēfetīgāverint
passive	present	dēfetīgor	dēfetīgāris, dēfetīgāre	dēfetīgātur	dēfetīgāmur	dēfetīgāminī	dēfetīgantur
	imperfect	dēfetīgābar	dēfetīgābāris, dēfetīgābāre	dēfetīgābātur	dēfetīgābāmur	dēfetīgābāminī	dēfetīgābantur
	future	dēfetīgābor	dēfetīgāberis, dēfetīgābere	dēfetīgābitur	dēfetīgābimur	dēfetīgābiminī	dēfetīgābuntur
	perfect	dēfetīgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēfetīgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēfetīgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfetīgem	dēfetīgēs	dēfetīget	dēfetīgēmus	dēfetīgētis	dēfetīgent
	imperfect	dēfetīgārem	dēfetīgārēs	dēfetīgāret	dēfetīgārēmus	dēfetīgārētis	dēfetīgārent
	perfect	dēfetīgāverim	dēfetīgāverīs	dēfetīgāverit	dēfetīgāverīmus	dēfetīgāverītis	dēfetīgāverint
	pluperfect	dēfetīgāvissem	dēfetīgāvissēs	dēfetīgāvisset	dēfetīgāvissēmus	dēfetīgāvissētis	dēfetīgāvissent
passive	present	dēfetīger	dēfetīgēris, dēfetīgēre	dēfetīgētur	dēfetīgēmur	dēfetīgēminī	dēfetīgentur
	imperfect	dēfetīgārer	dēfetīgārēris, dēfetīgārēre	dēfetīgārētur	dēfetīgārēmur	dēfetīgārēminī	dēfetīgārentur
	perfect	dēfetīgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēfetīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēfetīgā	—	—	dēfetīgāte	—
	future	—	dēfetīgātō	dēfetīgātō	—	dēfetīgātōte	dēfetīgantō
passive	present	—	dēfetīgāre	—	—	dēfetīgāminī	—
	future	—	dēfetīgātor	dēfetīgātor	—	—	dēfetīgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēfetīgāre	dēfetīgāvisse	dēfetīgātūrum esse	dēfetīgārī	dēfetīgātum esse	dēfetīgātum īrī
participles		dēfetīgāns	—	dēfetīgātūrus	—	dēfetīgātus	dēfetīgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēfetīgandī	dēfetīgandō	dēfetīgandum	dēfetīgandō	dēfetīgātum	dēfetīgātū

References

• “defetigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “defetigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• defetigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.