desiderativus

Latin

dēsīderātīvus (feminine dēsīderātīva, neuter dēsīderātīvum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective
	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	dēsīderātīvus	dēsīderātīva	dēsīderātīvum	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīva
genitive	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīvī	dēsīderātīvōrum	dēsīderātīvārum	dēsīderātīvōrum
dative	dēsīderātīvō	dēsīderātīvae	dēsīderātīvō	dēsīderātīvīs
accusative	dēsīderātīvum	dēsīderātīvam	dēsīderātīvum	dēsīderātīvōs	dēsīderātīvās	dēsīderātīva
ablative	dēsīderātīvō	dēsīderātīvā	dēsīderātīvō	dēsīderātīvīs
vocative	dēsīderātīve	dēsīderātīva	dēsīderātīvum	dēsīderātīvī	dēsīderātīvae	dēsīderātīva

“desiderativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
verba dēsīdĕrātīva verba in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 505.