detrudens
Latin edit
Etymology edit
Present participle of dētrūdō.
Participle edit
dētrūdēns (genitive dētrūdentis); third-declension one-termination participle
Declension edit
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
| Genitive | dētrūdentis | dētrūdentium | |||
| Dative | dētrūdentī | dētrūdentibus | |||
| Accusative | dētrūdentem | dētrūdēns | dētrūdentēs dētrūdentīs |
dētrūdentia | |
| Ablative | dētrūdente dētrūdentī1 |
dētrūdentibus | |||
| Vocative | dētrūdēns | dētrūdentēs | dētrūdentia | ||
1When used purely as an adjective.