dijudicatrix

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diː.i̯uː.diˈkaː.triːks/, [d̪iːi̯uːd̪ɪˈkäːt̪riːks̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /di.ju.diˈka.triks/, [d̪ijud̪iˈkäːt̪riks]

Noun

dījūdicātrīx f (genitive dījūdicātrīcis); third declension

1. judge (female)

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	dījūdicātrīx	dījūdicātrīcēs
Genitive	dījūdicātrīcis	dījūdicātrīcum
Dative	dījūdicātrīcī	dījūdicātrīcibus
Accusative	dījūdicātrīcem	dījūdicātrīcēs
Ablative	dījūdicātrīce	dījūdicātrīcibus
Vocative	dījūdicātrīx	dījūdicātrīcēs

References

• “dijudicatrix”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• dijudicatrix in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.