duratus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of dūrō.
Participle edit
dūrātus (feminine dūrāta, neuter dūrātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dūrātus | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta | |
| Genitive | dūrātī | dūrātae | dūrātī | dūrātōrum | dūrātārum | dūrātōrum | |
| Dative | dūrātō | dūrātō | dūrātīs | ||||
| Accusative | dūrātum | dūrātam | dūrātum | dūrātōs | dūrātās | dūrāta | |
| Ablative | dūrātō | dūrātā | dūrātō | dūrātīs | |||
| Vocative | dūrāte | dūrāta | dūrātum | dūrātī | dūrātae | dūrāta | |
References edit
- “duratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers