dzimene
See also: dzimenē
Latvian edit
Etymology edit
A form introduced in the 1870s by Juris Alunāns to replace ģimene (the regular development of which would indeed have been dzimene if it had not been borrowed from Lithuanian), but which never became popular.[1]
Noun edit
dzimene f (5th declension)
Declension edit
Declension of dzimene (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | dzimene | dzimenes |
| accusative (akuzatīvs) | dzimeni | dzimenes |
| genitive (ģenitīvs) | dzimenes | dzimeņu |
| dative (datīvs) | dzimenei | dzimenēm |
| instrumental (instrumentālis) | dzimeni | dzimenēm |
| locative (lokatīvs) | dzimenē | dzimenēs |
| vocative (vokatīvs) | dzimene | dzimenes |
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “dzimene”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN