effracturus

Latin

Etymology

Future active participle of effringō.

Participle

effrāctūrus (feminine effrāctūra, neuter effrāctūrum); first/second-declension participle

1. about to break open or off

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	effrāctūrus	effrāctūra	effrāctūrum		effrāctūrī	effrāctūrae	effrāctūra
Genitive	effrāctūrī	effrāctūrae	effrāctūrī		effrāctūrōrum	effrāctūrārum	effrāctūrōrum
Dative	effrāctūrō		effrāctūrō		effrāctūrīs
Accusative	effrāctūrum	effrāctūram	effrāctūrum		effrāctūrōs	effrāctūrās	effrāctūra
Ablative	effrāctūrō	effrāctūrā	effrāctūrō		effrāctūrīs
Vocative	effrāctūre	effrāctūra	effrāctūrum		effrāctūrī	effrāctūrae	effrāctūra