enarrans

Latin

Present participle of ēnarrō.

ēnārrāns (genitive ēnārrantis); third-declension one-termination participle

	masc./fem.	neuter	masc./fem.	neuter
	singular		plural
nominative	ēnārrāns		ēnārrantēs	ēnārrantia
genitive	ēnārrantis		ēnārrantium
dative	ēnārrantī		ēnārrantibus
accusative	ēnārrantem	ēnārrāns	ēnārrantēs ēnārrantīs	ēnārrantia
ablative	ēnārrante ēnārrantī¹		ēnārrantibus
vocative	ēnārrāns		ēnārrantēs	ēnārrantia

¹When used purely as an adjective.