feminatus

Latin

Etymology 1

From fēmina (“woman”) + -ātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /feː.miˈnaː.tus/, [feːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fe.miˈna.tus/, [femiˈnäːt̪us]

Adjective

fēminātus (feminine fēmināta, neuter fēminātum); first/second-declension adjective

1. womanish, effeminate

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	fēminātus	fēmināta	fēminātum		fēminātī	fēminātae	fēmināta
Genitive	fēminātī	fēminātae	fēminātī		fēminātōrum	fēminātārum	fēminātōrum
Dative	fēminātō		fēminātō		fēminātīs
Accusative	fēminātum	fēminātam	fēminātum		fēminātōs	fēminātās	fēmināta
Ablative	fēminātō	fēminātā	fēminātō		fēminātīs
Vocative	fēmināte	fēmināta	fēminātum		fēminātī	fēminātae	fēmināta

Etymology 2

Perfect passive participle of feminō (“act as a woman, adopt the submissive role in gay sex”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fe.miˈnaː.tus/, [fɛmɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fe.miˈna.tus/, [femiˈnäːt̪us]

Participle

feminātus (feminine femināta, neuter feminātum); first/second-declension participle

1. having been used as a woman

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	feminātus	femināta	feminātum		feminātī	feminātae	femināta
Genitive	feminātī	feminātae	feminātī		feminātōrum	feminātārum	feminātōrum
Dative	feminātō		feminātō		feminātīs
Accusative	feminātum	feminātam	feminātum		feminātōs	feminātās	femināta
Ablative	feminātō	feminātā	feminātō		feminātīs
Vocative	femināte	femināta	feminātum		feminātī	feminātae	femināta

References

• “feminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press