foenarius

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /foe̯ˈnaː.ri.us/, [foe̯ˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /feˈna.ri.us/, [feˈnäːrius]

Noun

foenārius m (genitive foenāriī or foenārī); second declension

1. alternative form of faenārius (“hay-merchant”)

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	foenārius	foenāriī
Genitive	foenāriī foenārī1	foenāriōrum
Dative	foenāriō	foenāriīs
Accusative	foenārium	foenāriōs
Ablative	foenāriō	foenāriīs
Vocative	foenārie	foenāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

Adjective

foenārius (feminine foenāria, neuter foenārium); first/second-declension adjective

1. alternative form of faenārius (“related to hay”)

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	foenārius	foenāria	foenārium		foenāriī	foenāriae	foenāria
Genitive	foenāriī	foenāriae	foenāriī		foenāriōrum	foenāriārum	foenāriōrum
Dative	foenāriō		foenāriō		foenāriīs
Accusative	foenārium	foenāriam	foenārium		foenāriōs	foenāriās	foenāria
Ablative	foenāriō	foenāriā	foenāriō		foenāriīs
Vocative	foenārie	foenāria	foenārium		foenāriī	foenāriae	foenāria