glutinarius

Latin

Etymology

glūten +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡluː.tiˈnaː.ri.us/, [ɡɫ̪uːt̪ɪˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɡlu.tiˈna.ri.us/, [ɡlut̪iˈnäːrius]

Noun

glūtinārius m (genitive glūtināriī or glūtinārī); second declension

1. glueboiler

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	glūtinārius	glūtināriī
Genitive	glūtināriī glūtinārī1	glūtināriōrum
Dative	glūtināriō	glūtināriīs
Accusative	glūtinārium	glūtināriōs
Ablative	glūtināriō	glūtināriīs
Vocative	glūtinārie	glūtināriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

• “glutinarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• glutinarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.