ineruditus
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /i.neː.ruˈdiː.tus/, [ɪneːrʊˈd̪iːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /i.ne.ruˈdi.tus/, [ineruˈd̪iːt̪us]
Adjective edit
inērudītus (feminine inērudīta, neuter inērudītum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | inērudītus | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
| Genitive | inērudītī | inērudītae | inērudītī | inērudītōrum | inērudītārum | inērudītōrum | |
| Dative | inērudītō | inērudītō | inērudītīs | ||||
| Accusative | inērudītum | inērudītam | inērudītum | inērudītōs | inērudītās | inērudīta | |
| Ablative | inērudītō | inērudītā | inērudītō | inērudītīs | |||
| Vocative | inērudīte | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
References edit
- “ineruditus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “ineruditus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ineruditus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.