inordinatio

LatinEdit

NounEdit

inōrdinātiō f (genitive inōrdinātiōnis); third declension

  1. disorder

DeclensionEdit

Third-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative inōrdinātiō inōrdinātiōnēs
Genitive inōrdinātiōnis inōrdinātiōnum
Dative inōrdinātiōnī inōrdinātiōnibus
Accusative inōrdinātiōnem inōrdinātiōnēs
Ablative inōrdinātiōne inōrdinātiōnibus
Vocative inōrdinātiō inōrdinātiōnēs

ReferencesEdit