insensatus
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /in.senˈsaː.tus/, [ĩːs̠ẽːˈs̠äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.senˈsa.tus/, [insenˈsäːt̪us]
Adjective edit
īnsēnsātus (feminine īnsēnsāta, neuter īnsēnsātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnsēnsātus | īnsēnsāta | īnsēnsātum | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsāta | |
| Genitive | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsātī | īnsēnsātōrum | īnsēnsātārum | īnsēnsātōrum | |
| Dative | īnsēnsātō | īnsēnsātō | īnsēnsātīs | ||||
| Accusative | īnsēnsātum | īnsēnsātam | īnsēnsātum | īnsēnsātōs | īnsēnsātās | īnsēnsāta | |
| Ablative | īnsēnsātō | īnsēnsātā | īnsēnsātō | īnsēnsātīs | |||
| Vocative | īnsēnsāte | īnsēnsāta | īnsēnsātum | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsāta | |
Descendants edit
References edit
- “insensatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- insensatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.