lancinaturus

Latin

Future active participle of lancinō (“I rend, mangle, or lacerate”).

(Classical Latin) IPA^(key): /lan.ki.naːˈtuː.rus/, [ɫ̪äŋkɪnäːˈt̪uːrʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /lan.t͡ʃi.naˈtu.rus/, [län̠ʲt͡ʃinäˈt̪uːrus]

lancinātūrus (feminine lancinātūra, neuter lancinātūrum); first/second-declension participle

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	lancinātūrus	lancinātūra	lancinātūrum	lancinātūrī	lancinātūrae	lancinātūra
Genitive	lancinātūrī	lancinātūrae	lancinātūrī	lancinātūrōrum	lancinātūrārum	lancinātūrōrum
Dative	lancinātūrō	lancinātūrae	lancinātūrō	lancinātūrīs
Accusative	lancinātūrum	lancinātūram	lancinātūrum	lancinātūrōs	lancinātūrās	lancinātūra
Ablative	lancinātūrō	lancinātūrā	lancinātūrō	lancinātūrīs
Vocative	lancinātūre	lancinātūra	lancinātūrum	lancinātūrī	lancinātūrae	lancinātūra