Italian

edit

Verb

edit

lancino

  1. inflection of lanciare:
    1. third-person plural present subjunctive
    2. third-person plural imperative

Anagrams

edit

Latin

edit

Etymology

edit

From Proto-Italic *lank?nō, from Proto-Indo-European *leh₂k- (to tear, rend). Cognate with lacer.

Pronunciation

edit

Verb

edit

lancinō (present infinitive lancināre, perfect active lancināvī, supine lancinātum); first conjugation

  1. to rend, mangle, lacerate (tear to pieces)

Conjugation

edit
   Conjugation of lancinō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lancinō lancinās lancinat lancināmus lancinātis lancinant
imperfect lancinābam lancinābās lancinābat lancinābāmus lancinābātis lancinābant
future lancinābō lancinābis lancinābit lancinābimus lancinābitis lancinābunt
perfect lancināvī lancināvistī lancināvit lancināvimus lancināvistis lancināvērunt,
lancināvēre
pluperfect lancināveram lancināverās lancināverat lancināverāmus lancināverātis lancināverant
future perfect lancināverō lancināveris lancināverit lancināverimus lancināveritis lancināverint
passive present lancinor lancināris,
lancināre
lancinātur lancināmur lancināminī lancinantur
imperfect lancinābar lancinābāris,
lancinābāre
lancinābātur lancinābāmur lancinābāminī lancinābantur
future lancinābor lancināberis,
lancinābere
lancinābitur lancinābimur lancinābiminī lancinābuntur
perfect lancinātus + present active indicative of sum
pluperfect lancinātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lancinātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lancinem lancinēs lancinet lancinēmus lancinētis lancinent
imperfect lancinārem lancinārēs lancināret lancinārēmus lancinārētis lancinārent
perfect lancināverim lancināverīs lancināverit lancināverīmus lancināverītis lancināverint
pluperfect lancināvissem lancināvissēs lancināvisset lancināvissēmus lancināvissētis lancināvissent
passive present lanciner lancinēris,
lancinēre
lancinētur lancinēmur lancinēminī lancinentur
imperfect lancinārer lancinārēris,
lancinārēre
lancinārētur lancinārēmur lancinārēminī lancinārentur
perfect lancinātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lancinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lancinā lancināte
future lancinātō lancinātō lancinātōte lancinantō
passive present lancināre lancināminī
future lancinātor lancinātor lancinantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lancināre lancināvisse lancinātūrum esse lancinārī lancinātum esse lancinātum īrī
participles lancināns lancinātūrus lancinātus lancinandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lancinandī lancinandō lancinandum lancinandō lancinātum lancinātū

Descendants

edit
  • French: lanciner
  • Portuguese: lancinar
  • Spanish: lancinar

References

edit
  • lancino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • lancino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • lancino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.