morālists
See also: moralists
Latvian
editEtymology
editFrom morāle (“moralist”) + -ists.
Noun
editmorālists m (1st declension, feminine form: morāliste)
- (male) moralist (a man who tends to moralize)
- morālisti, politiķi un filozofi sludināja svēto garu ― moralists, politicians and philosophers preached the holy spirit
Declension
editDeclension of morālists (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | morālists | morālisti |
accusative (akuzatīvs) | morālistu | morālistus |
genitive (ģenitīvs) | morālista | morālistu |
dative (datīvs) | morālistam | morālistiem |
instrumental (instrumentālis) | morālistu | morālistiem |
locative (lokatīvs) | morālistā | morālistos |
vocative (vokatīvs) | morālist | morālisti |