novenarius

Latin

Etymology

From novēnī (“nine each”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /no.u̯eːˈnaː.ri.us/, [nou̯eːˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /no.veˈna.ri.us/, [noveˈnäːrius]

Adjective

novēnārius (feminine novēnāria, neuter novēnārium); first/second-declension adjective

1. Containing or consisting of nine things
2. novenary

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	novēnārius	novēnāria	novēnārium		novēnāriī	novēnāriae	novēnāria
Genitive	novēnāriī	novēnāriae	novēnāriī		novēnāriōrum	novēnāriārum	novēnāriōrum
Dative	novēnāriō		novēnāriō		novēnāriīs
Accusative	novēnārium	novēnāriam	novēnārium		novēnāriōs	novēnāriās	novēnāria
Ablative	novēnāriō	novēnāriā	novēnāriō		novēnāriīs
Vocative	novēnārie	novēnāria	novēnārium		novēnāriī	novēnāriae	novēnāria

References

• “novenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• novenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• novenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.