phoenicius

Latin

Etymology

Derived from Phoenīcia (“Phoenicia”) +‎ -us (adjective forming suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pʰoe̯ˈniː.ki.us/, [pʰoe̯ˈniːkiʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /feˈni.t͡ʃi.us/, [feˈniːt͡ʃius]

Adjective

phoenīcius (feminine phoenīcia, neuter phoenīcium); first/second-declension adjective

1. Phoenician

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	phoenīcius	phoenīcia	phoenīcium		phoenīciī	phoenīciae	phoenīcia
Genitive	phoenīciī	phoenīciae	phoenīciī		phoenīciōrum	phoenīciārum	phoenīciōrum
Dative	phoenīciō		phoenīciō		phoenīciīs
Accusative	phoenīcium	phoenīciam	phoenīcium		phoenīciōs	phoenīciās	phoenīcia
Ablative	phoenīciō	phoenīciā	phoenīciō		phoenīciīs
Vocative	phoenīcie	phoenīcia	phoenīcium		phoenīciī	phoenīciae	phoenīcia

Synonyms

• (Phoenician): phoenīx

Related terms

• Phoenīcia
• phoenīx

Descendants

• Italian: fenicio