procacitas
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /proˈkaː.ki.taːs/, [prɔˈkäːkɪt̪äːs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /proˈka.t͡ʃi.tas/, [proˈkäːt͡ʃit̪äs]
Noun edit
procācitās f (genitive procācitātis); third declension
Declension edit
Third-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | procācitās | procācitātēs |
| Genitive | procācitātis | procācitātum |
| Dative | procācitātī | procācitātibus |
| Accusative | procācitātem | procācitātēs |
| Ablative | procācitāte | procācitātibus |
| Vocative | procācitās | procācitātēs |
References edit
- procacitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- procacitas in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung
- “procacitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press