quadragenarius

Latin

Etymology

From quadrāgēnus (“forty each”) +‎ -ārius (“forming denumeral adjs”), from quadrāgintā (“forty”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kʷa.draː.ɡeːˈnaː.ri.us/, [kʷäd̪räːɡeːˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kwa.dra.d͡ʒeˈna.ri.us/, [kwäd̪räd͡ʒeˈnäːrius]

Adjective

quadrāgēnārius (feminine quadrāgēnāria, neuter quadrāgēnārium); first/second-declension adjective

1. (relational) number forty
2. forty-year-old

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	quadrāgēnārius	quadrāgēnāria	quadrāgēnārium		quadrāgēnāriī	quadrāgēnāriae	quadrāgēnāria
Genitive	quadrāgēnāriī	quadrāgēnāriae	quadrāgēnāriī		quadrāgēnāriōrum	quadrāgēnāriārum	quadrāgēnāriōrum
Dative	quadrāgēnāriō		quadrāgēnāriō		quadrāgēnāriīs
Accusative	quadrāgēnārium	quadrāgēnāriam	quadrāgēnārium		quadrāgēnāriōs	quadrāgēnāriās	quadrāgēnāria
Ablative	quadrāgēnāriō	quadrāgēnāriā	quadrāgēnāriō		quadrāgēnāriīs
Vocative	quadrāgēnārie	quadrāgēnāria	quadrāgēnārium		quadrāgēnāriī	quadrāgēnāriae	quadrāgēnāria

Descendants

• English: quadragenary, quadragenarian, quadragenarious

References

• “quadragenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• quadragenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.