radicesco

Latin

Etymology

From rādīx +‎ -ēscō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /raː.diːˈkeːs.koː/, [räːd̪iːˈkeːs̠koː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ra.diˈt͡ʃes.ko/, [räd̪iˈt͡ʃɛsko]

Verb

rādīcēscō (present infinitive rādīcēscere); third conjugation, no passive, no perfect or supine stem

1. to take root

Conjugation

Conjugation of rādīcēscō (third conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	rādīcēscō	rādīcēscis	rādīcēscit	rādīcēscimus	rādīcēscitis	rādīcēscunt
	imperfect	rādīcēscēbam	rādīcēscēbās	rādīcēscēbat	rādīcēscēbāmus	rādīcēscēbātis	rādīcēscēbant
	future	rādīcēscam	rādīcēscēs	rādīcēscet	rādīcēscēmus	rādīcēscētis	rādīcēscent
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	rādīcēscam	rādīcēscās	rādīcēscat	rādīcēscāmus	rādīcēscātis	rādīcēscant
	imperfect	rādīcēscerem	rādīcēscerēs	rādīcēsceret	rādīcēscerēmus	rādīcēscerētis	rādīcēscerent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	rādīcēsce	—	—	rādīcēscite	—
	future	—	rādīcēscitō	rādīcēscitō	—	rādīcēscitōte	rādīcēscuntō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		rādīcēscere	—	—	—	—	—
participles		rādīcēscēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		rādīcēscendī	rādīcēscendō	rādīcēscendum	rādīcēscendō	—	—

References

• “radicesco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• radicesco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.