retinus

Latin

Etymology

From rēte (“a net”) +‎ -īnus (“-ine”, adjectival suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reːˈtiː.nus/, [reːˈt̪iːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /reˈti.nus/, [reˈt̪iːnus]

Adjective

rētīnus (feminine rētīna, neuter rētīnum); first/second-declension adjective (Medieval Latin)

1. of or pertaining to a net; netlike
   • 12th century, Guillelmus abbas, De natura corporis et animae 180:

     Primum ei supponitur tunica retina, vel circumponitur, ideo sic appellata quia ex venis et arteriis in modum retis est composita.

     First, a net-like tunic is found below, namely placed around, called this way because it is composed of veins and arteries in the shape of a net.

Inflection

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	rētīnus	rētīna	rētīnum		rētīnī	rētīnae	rētīna
Genitive	rētīnī	rētīnae	rētīnī		rētīnōrum	rētīnārum	rētīnōrum
Dative	rētīnō		rētīnō		rētīnīs
Accusative	rētīnum	rētīnam	rētīnum		rētīnōs	rētīnās	rētīna
Ablative	rētīnō	rētīnā	rētīnō		rētīnīs
Vocative	rētīne	rētīna	rētīnum		rētīnī	rētīnae	rētīna

Derived terms

• rētīna (noun)