ruminalis
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ruː.miˈnaː.lis/, [ruːmɪˈnäːlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ru.miˈna.lis/, [rumiˈnäːlis]
Adjective edit
rūminālis (neuter rūmināle); third-declension two-termination adjective
Declension edit
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | rūminālis | rūmināle | rūminālēs | rūminālia | |
| Genitive | rūminālis | rūminālium | |||
| Dative | rūminālī | rūminālibus | |||
| Accusative | rūminālem | rūmināle | rūminālēs rūminālīs |
rūminālia | |
| Ablative | rūminālī | rūminālibus | |||
| Vocative | rūminālis | rūmināle | rūminālēs | rūminālia | |
References edit
- “ruminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ruminalis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.