sexdentatus

Latin

Etymology

From sex (“six”) +‎ dēns (“tooth”) +‎ -ātus (“-ed”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /seks.denˈtaː.tus/, [s̠ɛks̠d̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /seks.denˈta.tus/, [seɡzd̪en̪ˈt̪äːt̪us]

Adjective

sexdentātus (feminine sexdentāta, neuter sexdentātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) six-toothed

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	sexdentātus	sexdentāta	sexdentātum		sexdentātī	sexdentātae	sexdentāta
Genitive	sexdentātī	sexdentātae	sexdentātī		sexdentātōrum	sexdentātārum	sexdentātōrum
Dative	sexdentātō		sexdentātō		sexdentātīs
Accusative	sexdentātum	sexdentātam	sexdentātum		sexdentātōs	sexdentātās	sexdentāta
Ablative	sexdentātō	sexdentātā	sexdentātō		sexdentātīs
Vocative	sexdentāte	sexdentāta	sexdentātum		sexdentātī	sexdentātae	sexdentāta