soluttautuja
Finnish edit
Etymology edit
soluttautua (“to infiltrate”) + -ja (“-er”)
Pronunciation edit
- IPA(key): /ˈsolutːɑu̯tujɑ/, [ˈs̠o̞lut̪ˌt̪ɑ̝u̯t̪ujɑ̝]
- Rhymes: -ɑutujɑ
- Syllabification(key): so‧lut‧tau‧tu‧ja
Noun edit
soluttautuja
Declension edit
Inflection of soluttautuja (Kotus type 10/koira, no gradation) | ||||
---|---|---|---|---|
nominative | soluttautuja | soluttautujat | ||
genitive | soluttautujan | soluttautujien | ||
partitive | soluttautujaa | soluttautujia | ||
illative | soluttautujaan | soluttautujiin | ||
singular | plural | |||
nominative | soluttautuja | soluttautujat | ||
accusative | nom. | soluttautuja | soluttautujat | |
gen. | soluttautujan | |||
genitive | soluttautujan | soluttautujien soluttautujainrare | ||
partitive | soluttautujaa | soluttautujia | ||
inessive | soluttautujassa | soluttautujissa | ||
elative | soluttautujasta | soluttautujista | ||
illative | soluttautujaan | soluttautujiin | ||
adessive | soluttautujalla | soluttautujilla | ||
ablative | soluttautujalta | soluttautujilta | ||
allative | soluttautujalle | soluttautujille | ||
essive | soluttautujana | soluttautujina | ||
translative | soluttautujaksi | soluttautujiksi | ||
abessive | soluttautujatta | soluttautujitta | ||
instructive | — | soluttautujin | ||
comitative | See the possessive forms below. |