staticum

Latin

Alternative forms

• astāticum, estāticum
• stāgium, astāgium, estāgium
• stādium

Etymology

From stō +‎ -āticum.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈsta.ti.kum/, [ˈs̠t̪ät̪ɪkʊ̃ˑ]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈsta.ti.kum/, [ˈst̪äːt̪ikum]

Noun

stāticum n (genitive stāticī); second declension

1. (Medieval Latin) stay, sojourn

Declension

Second-declension noun (neuter).

Case	Singular	Plural
Nominative	stāticum	stātica
Genitive	stāticī	stāticōrum
Dative	stāticō	stāticīs
Accusative	stāticum	stātica
Ablative	stāticō	stāticīs
Vocative	stāticum	stātica

Descendants

• Catalan: estatge
• Old French: estage
  • French: étage
  • English: stage
• Italian: staggio
• Occitan: estatge

References

• Niermeyer, Jan Frederik (1976) “staticum”, in Mediae Latinitatis Lexicon Minus, Leiden, Boston: E. J. Brill