teikums
Latvian edit
Etymology edit
From teikt (“to say, to utter”) + -ums.
Noun edit
teikums m (1st declension)
Declension edit
Declension of teikums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | teikums | teikumi |
| accusative (akuzatīvs) | teikumu | teikumus |
| genitive (ģenitīvs) | teikuma | teikumu |
| dative (datīvs) | teikumam | teikumiem |
| instrumental (instrumentālis) | teikumu | teikumiem |
| locative (lokatīvs) | teikumā | teikumos |
| vocative (vokatīvs) | teikum | teikumi |