tenuistipitatus

Latin

Etymology

tenuis (“fine, slender, or thin”) +‎ stīpitātus (“possessing a stalk”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /te.nu.is.tiː.piˈtaː.tus/, [t̪ɛnuɪs̠t̪iːpɪˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /te.nu.is.ti.piˈta.tus/, [t̪enuist̪ipiˈt̪äːt̪us]

Adjective

tenuistīpitātus (feminine tenuistīpitāta, neuter tenuistīpitātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin, specific epithet) possessing a slender stalk

Usage notes

• Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	tenuistīpitātus	tenuistīpitāta	tenuistīpitātum		tenuistīpitātī	tenuistīpitātae	tenuistīpitāta
Genitive	tenuistīpitātī	tenuistīpitātae	tenuistīpitātī		tenuistīpitātōrum	tenuistīpitātārum	tenuistīpitātōrum
Dative	tenuistīpitātō		tenuistīpitātō		tenuistīpitātīs
Accusative	tenuistīpitātum	tenuistīpitātam	tenuistīpitātum		tenuistīpitātōs	tenuistīpitātās	tenuistīpitāta
Ablative	tenuistīpitātō	tenuistīpitātā	tenuistīpitātō		tenuistīpitātīs
Vocative	tenuistīpitāte	tenuistīpitāta	tenuistīpitātum		tenuistīpitātī	tenuistīpitātae	tenuistīpitāta