tidymbwlatend

Old English

Etymology

From tīd (“time”) +‎ ymbwlātend (“spectator, observer”)

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈtiːd.ymbˌwlɑː.tend/

Noun

tīdymbwlātend m

1. astrologer

Declension

Declension of tidymbwlatend (strong nd-stem)

Case	Singular	Plural
nominative	tīdymbwlātend	tīdymbwlātend, tīdymbwlātende, tīdymbwlātendas
accusative	tīdymbwlātend	tīdymbwlātend, tīdymbwlātende, tīdymbwlātendas
genitive	tīdymbwlātendes	tīdymbwlātendra
dative	tīdymbwlātende	tīdymbwlātendum

Synonyms

• tīdsċēawere
• tungolwitġa
• tunglere
• tungolcræftiga