turpinājums

Latvian

Etymology

A 19th-century neologism, coined by A. Kronvalds in 1872 from turpināt (past stem: turpināj-) (“to continue”) +‎ -ums, itself coined by Kronvalds from turp (“further”) +‎ -ināt.

Pronunciation

• IPA^(key): [tùɾpinâːjums]

Noun

turpinājums m (1st declension)

1. continuation (the act of continuing something; that which continues something; the next installment of something)

   cīņas, pārbaudes turpinājums ― the continuation of the fight, of the test

   sapulces, koncerta turpinājums ― the continuation of the meeting, of the concert

   domas turpinājums ― the continuation of a thought

   tradīciju turpinājums ― the continuation of traditions

   rīkles tiešs turpinājums ir barības vads ― the direct continuation of the throat is the esophagus

   turpinājums sekos ― to be continued (lit. a continuation will follow)

   stāsta turpinājums ir žurnāla nākošajā numurā ― the continuation of the story is in the next issue of the magazine

Declension

Declension of turpinājums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	turpinājums	turpinājumi
accusative (akuzatīvs)	turpinājumu	turpinājumus
genitive (ģenitīvs)	turpinājuma	turpinājumu
dative (datīvs)	turpinājumam	turpinājumiem
instrumental (instrumentālis)	turpinājumu	turpinājumiem
locative (lokatīvs)	turpinājumā	turpinājumos
vocative (vokatīvs)	turpinājum	turpinājumi

Synonyms

• (of "act of continuing"): turpināšana

Related terms

• turp
• turpināt
• turpmāks, turpmāk